Šahu spēlēju jau kopš 9 gadu vecuma, precīzāk sakot, 1992.gada 29.oktobra, kad apmeklēju savu pirmo šaha treniņu Valkā. Varētu rasties jautājums - kā gan es to zinu tik precīzi? :) Pavisam vienkārši - pirmajā treniņā saņēmu savu pirmo diplomu! Ņemot vērā, ka tikko bija uzsnidzis pirmais rudens sniedziņš, man tika izsniegts diploms "par labiem sasnigumiem" turnīrā "Pirmais sniegs". Komiska gramatikas kļūda, taču tomēr ļoti atbilstoša. :) 2012.gada rudenī, atzīmējot 20 gadus, kopš spēlēju šahu, savu diplomu smuki ierāmētu atdāvināju atpakaļ Valkas šaha klubam.
Ņemot vērā, ka bērnībā ar šahu aizrāvos ne pa jokam, aktīvi braukāju uz dažādām sacensībām Igaunijā, pateicoties manam pirmajam trenerim Vsevolodam Dudzinskim, tad Jevgēņijam Ivanovskim un vēlāk arī Mārim Koopam. Šķiet, ka neviens vairāk kā mana mamma neprata novērtēt manis atvestās balvas, kas pārsvarā bija dažādas trauku servīzes! Tolaik tie bija sīkumi, tagad īsta vērtība. :)
11 gadu vecumā izpildīju pirmo sporta klasi, 13 gadu vecumā biju jau meistarkandidāts. 1996.gadā, startējot Latvijas U-14 čempionātā, guvu fantastisku motivāciju turpināt pilnveidot savas prasmes, ciešot ļoti sāpīgu sakāvi! Būdams turnīra vadībā ar 5.5 punktiem no 6 ar divu (!) punktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem, es pēdējās trīs kārtās pamanījos savu pārsvaru izsēt, un izšķirošajā kārtā zaudēt turnīra uzvarētājam Artjomam Gurēvičam, galu galā ieņemot tikai 2.vietu. Šis zaudējums kā nekas cits man deva milzu sportisko niknumu, ko es izgāzu pār saviem konkurentiem, ieskaitot A.Gurēviču jau 1997.gadā, pārliecinoši uzvarot čempionātā. Kā arī nākamos 3 gadus, līdz man vienkārši apnika sacensties ar saviem vienaudžiem. 1998.gadā es no Valkas pārcēlos uz dzīvi Jelgavā, un sāku piedalīties praktiski ikvienā iespējamā turnīrā.
1999.gadā 16 gadu vecumā nāca manas karjeras tā brīža lielākais triumfs, man sensacionāli izcīnot 1.vietu Latvijas vīriešu čempionātā! Tiesa, sastāvs bija ļoti novājināts, bet kurš gan to tagad vairs atceras! Ar izcīnīto čempiona titulu es ieguvu gan nacionālā meistara titulu, gan tiesības pārstāvēt Latvijas izlasi 1999.gada Eiropas komandu čempionātā! Spēlēt kopā ar spēcīgākajiem Latvijas lielmeistariem Normundu Miezi, Māri Krakopu un Zigurdu Lanku man bija patiess gods!
Pateicoties veciem lauriem un neskatoties uz izcīnīto 5.vietu 2000.gada Latvijas čempionātā es tiku paņemts Latvijas izlases sastāvā arī uz Pasaules šaha olimpiādi Turcijā, kur attaisnoju uz sevis liktās cerības un pēdējās 2 kārtās apspēlēju divus lielmeistarus, izcīnot savu pirmo starptautiskā meistara normu.
2001.gadā, pabeidzot Jelgavas 4.vidusskolu, iestājos Latvijas Universitātē un laiks šaham palika gaužām maz. 18 gadu vecumā biju ieguvis starptautiskā meistara titulu, taču biju stingri nolēmis, ka par šaha profesionāli nekļūšu, un prātā bija tikai studijas un darbs. Praktiski vienīgās sacensības katru gadu bija tikai Latvijas čempionāts un Liepājas Rokāde. Tā tas turpinājās līdz kādam 2007.gadam, kad pabeidzu maģistrantūru un aizvien aktīvāk sāku atgriezties šaha apritē. Joprojām biju labs starptautiskais meistars, paretam mani iekļāva Latvijas izlases sastāvā kā rezervistu, bet tas arī viss. Brīvajā laikā Rīgā dažreiz padarbojos ar savu treneri un lielmeistaru Jāni Klovānu, bet kaut kā toreiz to neuztvēru pārāk nopietni.
Visbeidzot, 2010.gads, kad nāca lielās pārmaiņas. Diemžēl mūs pameta Jānis Klovāns, un man kā Rīgas Šaha skolas absolventam un vienam no labākajiem Jāņa audzēkņiem tika piedāvāts uzņemties viņa pienākumus. Mans uzdevums bija sagatavot labākos jaunos Latvijas šahistus, taču personīgi man tas nozīmēja arī nepārtraukti atrasties šaha apritē! Nebija ilgi jāgaida, un sāka celties arī personiskie rezultāti. Vēl 2011.gadā izcīnīju savu otro Latvijas čempiona titulu, kā arī pēdējo lielmeistara normatīvu, bet reitings sāka lēnām, bet pārliecinoši kāpt. Tagad esmu sasniedzis 2571 reitinga atzīmi klasiskajā šahā, un savas personiskās ambīcijas malā nolikt vēl neplānoju. :) Ceru, ka reitingu pacelšu līdz 2600, kas zemapziņā vienmēr ir figurējis kā elitāra atzīme un tajā rajonā arī nostabilizēties. Karjeras mērķi? Būtībā tādi man tagad ir divi - kļūt par desmitkārtēju Latvijas čempionu, uzstādot jaunu rekordu Latvijas šaha vēsturē, kā arī izaudzināt jaunu lielmeistaru paaudzi. Esmu šahā atgriezies uz palikšanu un vēlos sniegt maksimāli daudz tā attīstībai un popularizēšanai. Paskatīsimies, kas no tā sanāks! :)
Arturs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru