Mājās!

Beidzot! Atpakaļceļš bija nogurdinošs un ārkārtīgi garš, taču kas par sagaidīšanu man bija lidostā Rīga!! :))

Par Austrālijas braucienu vēlreiz gribu ļoti, ļoti pateikties Leonīdam Sandleram - viņš izdarīja visu iespējamo, lai brauciens izdotos - bija izcili! Paldies Tev vēlreiz par visu, un noteikti vēl tiksimies!

Līdz ar to es arī noslēdzu savu Austrālijas reportāžu un kādu laiku negribu neko rakstīt. :)

Pēdējā diena Austrālijā

Rītvakar dodos mājup! Kā teikt, šeit ir forši, bet vislabāk tomēr ir mājās. :) Šodien noskatījos jaunākos Zvaigžņu Karus - man ļoti patika! Šķiet, ka vislabākā no visām franšīzes filmām, un Abramss smagi iekabina Lūkasam! Galvenais varonis - meitēns džedajs!

Pēc tam nospēlēju blica turnīriņu - ne pārāk veiksmīgi, jo dāļāju punktus pa labi un pa kreisi, taču beigās ar 9.5 punktiem no 13 pietika 3.vietai. Starp citu, sastāvs bija ļoti labs.

Rīt aiziesim uz tirgu varbūt vēl kādus krāmus piepirkt, tad jākravā čemodāni - un uz māju pusi! Vakarā reiss uz Pekinu, lidojuma ilgums 11 stundas, tad 7 stundas jāgaida līdz nākamajai lidmašīnai uz Maskavu. Atšķirībā no ceļa turp uz Rīgu no Maskavas es lidošu ar lidmašīnu, un plānoju ierasties 23.decembrī 23:20 pēc Latvijas laika. Ja nu kāds izdomā mani sagaidīt. :)

Bronza

Australasian Masters turnīrs ir noslēdzies - pēdējās divās partijās izcīnīju vēl vienu uzvaru un neizšķirtu, kas kopsummā man gan deva tikai 3.vietu. Nekur augstāk man neizdevās pakāpties, jo konkurenti neatdeva saviem pretiniekiem tik daudz punktus, cik man gribētos.

8.kārtā spēlēju ar gados jaunu austrāliešu šahistu Bobiju Čengu un liktenis bija lēmis, ka šī būs mana visgarākā partija šaha profesionāļa karjerā, vismaz līdz šim. 168 gājieni, piecarpus stundas līdz pusnaktij, līdz tika fiksēts neizšķirts. Obektīvi runājot, laikam loģisks rezultāts, lai gan uzvarēt bija iespējas gan man, gan manam pretiniekam. Man gan šis neizšķirts bija nepatīkams tādā ziņā, jo līdz ar to es nevarēju vairs pakāpties augstāk par 3.vietu kopvērtējumā.

Pēdējā kārtā man ar baltiem bija jāspēlē ar jaunizcepto austrāliešu lielmeistaru un izlases līderi Maksu Ilingvortu, kuram bija 7 punkti no 8 (man 5.5, līdz ar to noķert vairs nevaru) - motivācijas spēlēt īpaši nebija, tāpēc nolēmu mazliet bez riska atklātnē pabīdīt figūras un paskatīties, kas sanāks. Pretinieks ļoti ātri un agresīvi izspēlēja atklātni un es sapratu - ātra neizšķirta te nebūs! Nu labi! Pēc pieļautas kļūdas mans pretinieks jau piedāvāja neizšķirtu, taču tīri principiāli es atteicos - kāda jēga tad ir uzsākt cīņu, un tad no tās izvairīties? Plus man vienkārši ir labāk. Uzvarēju diezgan ātri un kopumā labu partiju. Reitings turnīrā pēc briesmīgā sākuma aptuveni pa nullēm, kopumā klasiskajā šahā Austrālijas tūres laikā pieliku 4 punktus, tā ka uz 1.janvāri ELO ir jābūt 2607. Paliek vēl 43 punkti līdz manam nākamajam mērķim. :)

Vakar ar Leonīdu aizgājām līdz Crown atpūtas kompleksam, kurā ir viss - viesnīca, izstādes, koncerti, kazino utt. Labi pavadījām laiku, viss spīd un laistās - jā, šādā viesnīcā es gribētos apmesties!

Šodien mazliet uzjautrinājāmies Chess-News.ru organizētajā radio intervijā - pārāk nopietni tai lietai nevar pieiet! Ceru, ka klausītājiem patika - tie, kas nedzirdēja, var paklausīties arhīvu. :)

Rīt īsta odziņa - jaunākie Zvaigžņu Kari IMAX kinoteātrī! Es jau lasu atsauksmes, ka esot laba filma - vai tiešām J.J. Abrams spēj uzcept labākus zvaigžņu karus par pašu Lūkasu? Būs interesanti. Vakarā blica turnīriņš, bet parītdien es jau dodos uz māju pusi! Yay!

Saule cepina, bet uzvaras nāk!

Pēc muļķīgā zaudējuma 4.kārtā man ir izdevies atgūties - pagaidām 3 uzvaras pēc kārtas, stabili esmu 3.vietā ar 5 punktiem no 7, bet ceru, ka izdosies pakāpties vismaz par vienu vietu augstāk. Šādā gadījumā man ir jāuzvar pašam un ir jācer, ka galvenie konkurenti beidzot kaut kur atdos punktus! Man nav skaidrs, ko Ilingvorts un Izzats pīpē, bet rezultāti 6.5 no 7 un 6 no 7 ir vienkārši fenomenāli! Ja Ilingvortam vēl veicas un pēc ziepēm vai vismaz neskaidrībām atklātņu stadijā un vidusspēlē viņš laika trūkumā spēlē diezgan nevainojami un praktiski labu šahu, tad Izzats savus pretiniekus apēd vienkārši bez sāls. Es domāju, ka abi ir godam nopelnījuši lielmeistara normas - viens no viņiem to izdarīja jau šodien divas kārtas pirms turnīra beigām, otram ir nepieciešams nieka puspunkts divās partijās, no kurām pēdējā ir ar savu labu draugu.

Vakar forši izvizinājāmies ar velosipēdiem - mana ķivere bija diezgan jancīga, labāk būtu atstājis galvā kepku, bet noteikumi te ir diezgan stingri. Nobraucām aptuveni 13 kilometrus gar pludmali pamatīgā svelmē (virs +35 grādiem), bet bija labi! Šodien aizgāju līdz Melburnas tirgum un daudz ko labu iegādājos, tiesa, šodien bija vēl karstāks! :) Pēc šodienas uzvaras mani sazvanīja Aivars Līdums no Adelaidas, kurš Latvijas šahistu aprindās ir ļoti labi pazīstams. Apsveica mani ar uzvaru un sarunājām, ka kaut kad noteikti būs jāaizbrauc arī uz Adelaidu - šī noteikti nav mana pēdējā vizīte Austrālijā, taču viens vairs nebraukšu!

Rīt ir doma dienas pirmajā pusē apciemot Melburnas Latviešu namu, kurš acīmredzot ir atvērts! Jābūt interesanti.

Dienvidu puslodē bez pārmaiņām

Pēdējās dienas man aizrit diezgan mierīgi - emociju kausiņš no gūtajiem iespaidiem man šobrīd ir pārpildīts, tāpēc paņēmu pāris dienas brīvas. Ritms diezgan vienkāršs - kārtīgi izguļos no rīta, tad brokastis viesnīcā, sērfoju internetā vai skatos filmas, pusdienās aizeju apēst Pekinas pīli, tad ar tramvaju aizbraucu 10 pieturas līdz Melburnas šaha klubam, partija vidēji 4 stundas, vakarā atpakaļ. Tā aptuveni pēdējās 3-4 dienas - dažreiz vienkārši nekur vairs negribas iet un kaut ko skatīties. :)

Pirms pāris dienām biju kaut kādā Melburnas SBS krievu radio, kurā ar Leonīdu un Vasīliju Papinu parunājām par šaha perspektīvām Austrālijā. Gribēju arī tikties ar latviešu radio pārstāvjiem, bet viņi bāzējas Sidnejā, tātad nav jēgas. Šodien pēc partijas bijām aizgājuši arī uz Old Melbourne Gaol cietumu, kurā kopš 19.gadsimta vidus ir pakārti desmitiem noziedznieku. Forši, bet Karostas cietuma šovs man tomēr patika labāk. Check, vismaz apskatīju.

Turnīrā pagaidām ne visai iet - 3.kārtā ar melniem spēlēju pret Papinu, kurš bija miermīlīgi noskaņots, līdz ar to uz uzvaru man bija maz cerību. 4.kārtā negribēju vēl vienu neizšķirtu pēc kārtas (atkal ar melniem, izloze varēja būt labāka) un atsakoties no piedāvātā neizšķirta, pārcentos un pelnīti zaudēju. Neko, gadās...Šodien 5.kārtā uzvarēju, centīšos iesākto turpināt arī rīt. Vispār slinkums kaut ko rakstīt :) Emocionāli jūtos ļoti noguris, gribu turnīru labi pabeigt un doties mājās. Kā nekā, sanāk, ka no 11.novembra līdz 23.decembrim es mājās biju nieka 5 dienas.

Uzvara!

2.kārtā šodien tikos ar Džeimsu Morrisu, starptautisko meistaru, kurš 1.kārtā skaisti apspēlēja lielmeistaru no Krievijas Vasīliju Papinu - partija droši vien pretendēs uz turnīra skaistākās partijas godu. Starp citu, mans šodienas pretinieks ir dzimis laimes krekliņā - pirms diviem gadiem šaha pasauli aplidoja ziņa, ka briesmīgā autoavārijā Austrālijā gājuši bojā vairāki šahisti. Džeimss izdzīvoja, taču bija komā un vairākus mēnešus cīnījās par savu dzīvību. Tā lūk! Austrālijas šahistu aprindās viņš ir ļoti populārs un mīlēts šahists.

Šodienas partijā man sanāca īsts šedevrs - tīri intuitīvi noupurēju bandinieku, un intuīcija nepievīla, sanāca ļoti laba partija, varbūt pat labākā, kādu pēdējā laikā esmu izspēlējis. :)

Pēc 13 uzvarām reiz pienāk arī neizšķirts

Oi, šodien bija gara diena! Vispirms es biju piekritis uzspēlēt Melburnas šaha kluba ātrā šaha turnīriņā Allegro, kurā piedalījās kādi 3 IM ar reitingu virs 2400, pārējiem zemāk. Partijas sanāca labas, un spēlējot relaksēti man izdevās turnīrā uzvarēt ar 7 punktiem no 7!

Pēc turnīra beigām bija vien 15 minūtes, lai atvilktu elpu un uzsāktu pirmo partiju Australasian Masters turnīrā, ar melniem, klasiskā partija. Nebiju paēdis ne pusdienas, ne vakariņas, tāpēc uzgrauzu augļus, uzdzēru kafiju un dragāju tālāk. Sākums bija cerīgs - pretinieku noķēru atklātnē, bet objektīvi viņam briesmas nekur nedraudēja. Kaut kur izlaidu, pēc tam viņš izlaida, beigās likumsakarīgs neizšķirts - varēju gan pamēģināt 28...Dh4, kur acīmredzamie 29.gxh3, gan 29.Nd5 zaudē, taču baltiem ir daudz citu iespēju darīt loģiskus gājienus, un pārlieku riskēt arī nevēlējos, jo man bija aizdomas, ka riskēju zaudēt tikai es. Līdz ar to pēc 13 uzvarām pēc kārtas (6 uzvaras iepriekšējā nedēļas nogalē + 7 tagad rapidā) laiks nospēlēt arī neizšķirti, savādāk sāks vēl domāt, ka es esmu kaut kāds bots. :)

Gatavojoties turnīram

Rīt sākas mans galvenais turnīrs - Australasian Masters 2015, riņķa turnīrs ar mērķi vietējiem meistariem dot iespēju cīnīties par lielmeistara normu. Esmu turnīra pārliecinošs favorīts, taču spēlēšu nopietni un centīšos pretiniekiem nedot iespējas nekādiem pārsteigumiem.

Turnīra mājaslapa: 

http://www.chessvictoria.org.au/site/victorianchess/2015-australasian-masters

Šodien bija tāda relaksējošā brīvdiena bez lieliem apskates objektiem. Ar Leonīdu izbraucām ārpus pilsētas, lai no kādu 40 km attāluma pavērotu lielisku skatu uz Melburnas pilsētu no kalna. Ārā gan bija diezgan drēgns un lietains laiks, tā ka ilgi tur neuzkavējāmies. Atpakaļceļā savācām citu turnīra lielmeistaru Vasīliju Papinu un nobraucām gar pludmali, kur mazliet pastaigājāmies - radās doma kādu dienu iznomāt velosipēdus un vienkārši pabraukāties gar jūru. Piebraucām arī pie Melburnas Latviešu nama, bet diemžēl darba dienās tas ir slēgts. Rīt tas būs vaļā, bet man nebūs laika tur iegriezties - būs tā apmeklēšana jāatliek uz kādu citu dienu.

Visbeidzot, šodien pārcēlos uz viesnīcu! Sirsnīgs paldies kluba prezidentei par viesmīlīgo uzņemšanu viņas miteklī aizvadītās nedēļas laikā! Mana viesnīca Swanston Hotel: Grand Mercure atrodas Melburnas pašā centrā, cilvēki šeit čum un mudž, pāri ielai sākas ķīniešu kvartāls, kur gatavo manu Pekinas pīli! Dzīvošanas apstākļi ir lieliski, viesnīcā ir arī sporta zāle un baseins.

Meklējot dārgumus zelta raktuvēs

Šodienas programmā ietilpa došanās uz Sovereign Hill zelta raktuvēm Ballarat pilsētiņā, kas ir kādus 100 km attālumā no Melburnas. Man ar Leonīdu pievienojās arī lielmeistars no Krievijas Vasīlijs Papins, kurš vakar ielidoja Melburnā. Mēs abi spēlēsim tajā pašā riņķa turnīrā, kas sāksies šo sestdien. Tad nu lūk, mūsu uzdevums šodien bija kļūt stāvus bagātiem! Bet ja nopietni, attiecīgajā vietā reālu zelta gabalus vispār vairs nav iespējams atrast, un pilsētiņa tagad ir izveidojusies par tūristu apskates objektu, iekasējot no ikviena 50 dolārus par ieejas biļeti. Plus tālāk jau gribēsies nopirkt kaut kādus kārumus, smaržīgas ziepes, izbraukt ar zirgiem utt - ienesīgs bizness. Leonīds jau smējās - 19.gadsimta vidū, kad Austrālijā tieši Ballarat pilsētiņā sākās tā saucamais zelta drudzis, vislielāko naudu nopelnīja nevis paši zelta racēji, bet gan licenču pārdevēji.

Starp citu, kaut kādas kripatiņas zelta man tik tiešām izdevās atrast. Taisnību labad gan jāsaka, ka raktuvju jeb atrakciju parka īpašnieki katru gadu tērē aptuveni 200,000 dolāru, lai pāris kilogramu zelta drupačās izkaisītu upītē ikvienam interesentam, ko pameklēt. Lielākais zelta gabals, kas te tika atrasts tālajā 1858.gadā, svēra aptuveni 70 kg. Apmeklējām izrādi, kurā mūsu acu priekšā izkausēja 3 kg zelta, tam piešķīra formu un tad atdzesēja. Tā vērtība esot aptuveni 140,000 austrāliešu dolāru.

Visapkārt valda 19.gadsimta vidus atmosfēra - pa ielām maršē britu zaldāti jeb redcoats, lēdijas senlaicīgās kleitās, kungi ar spicām ūsām un riktīgām pīpēm utt. Apskatījām raktuves, kas laikam bija foršākais no visām atrakcijām, iegriezāmies saldumu un sveču darbnīcās, bet kopumā vairāk par stundām 3-4 te nav ko darīt. Noslēgumā iegājām arī Zelta muzejā, bet visur ir apskatāmas zelta stieņu replikas, nevis oriģināli.

Uz Austrālijas Dienvidu krastu - The Great Ocean Road

Tikko atgriezos no vairāk nekā 13 stundu un 600 km ekskursijas uz vienu no slavenākajām Viktorijas štata vietām - The Great Ocean Road "12 Apostles", kas ir 12 akmeņi okeāna krastmalā. Tagad gan ir palikuši kādi 9, bet nosaukums palicis neskarts. Skati vienkārši satriecoši - ļoti atgādināja Cliffs of Moher, kur šovasar ar ģimeni biju Īrijā. :)

Atmosfēra bija lieliska! Mūsu šoferis Gregs īsti čomiskā atmosfērā mūs uzjautrināja visu ceļu (busiņā kādi 20 pasažieri), un fonā skanot labai drive mūzikai, bija tāda īsta piedzīvojuma sajūta! Tā kā 12 apustuļus bija plānots apskatīt kā galveno atrakciju, pa ceļam uz to mēs piestājām vairākās vietās. Pilsētiņa Lorne ir fantastiska ar savu pludmali un mazajām kafejnīcām, kur ir vērts palikt uz pāris dienām kaut vai vienkārši pačillot. Apollo Bay ir slavena ar to, ka tur varot vērot vaļus, bet tas gan parasti esot septembrī vai oktobrī.

Piestājām arī pabarot savvaļas papagaiļus - mums gan šodien neesot paveicies, jo parasti tur sirojot kādi 50, no kuriem kādi seši var sasēsties virsū un papozēt fotogrāfiem! Kokos redzēju arī koalas, kas, protams, saldi gulēja. Kā man paskaidroja Gregs, tos no koka nav iespējams dabūt nost ar nekādiem līdzekļiem, bet ja līdīsi pats pakaļ mīļoties, tad koalām esot asi nagi kā plēsējiem. Te nu bija mīļš dzīvnieciņš. :( Piestājām arī vienā no lietussmežiem - pilnīgi cita pasaule! Man diemžēl tur fotogrāfijas diez ko neizdevās - nezinu, kāpēc, jo 12 apustuļu bildes iznāca ļoti labas!