otrdiena, 2015. gada 1. decembris

Ierašanās un pirmā diena Sidnejā

Tātad, kā jau teicu, beidzot esmu Sidnejā. :) Otrais lidojums no Pekinas uz Sidneju bija it kā garāks, bet godīgi sakot, īsti starpību starp 7h un 11h stundu lidojumiem nejutu - tāpat ir sajūta kā vesela mūžība. Es ļoti nopriecājos, kad lidmašīnā secināju, ka katram pasažierim būs savs ekrāns, kur filmas skatīties un īsināt laiku, līdz brīdim, kad sapratu, ka nebūs nekādas izvēles. Pa kanāliem rāda konkrētas filmas, tāpēc ja gribat - skatieties Mission Impossible 5, vai arī ķīniešu filmas. Noskatījos pirmo aptuveni 1.73 reizes, ja sakombinē kopā tos neskaitāmos brīžus, kad to ieslēdzu un izslēdzu.

Protams, arī šajā naktī es negulēju vairāk par 1h, un jau sāku satraukties - cik ilgi man tā izdosies? Nosēšanās un visas kontroles izgāja raiti, atšķirībā no Krievijas es nevienu te neinteresēju, un mani sagaida Vasils. Viņš ir labs paziņa galvenajam organizatoram Leonīdam Sandleram, bijušajam rīdziniekam, kurš dzīvo Melburnā jau 20 gadus, šaha dzīves kurators, un pateicoties kuram es šeit vispār varēju ierasties! Nu lūk, Leonīds bija palūdzis savu labu draugu Vasilu, vai var mani uzņemt tās dažas dienas, kamēr būšu Sidnejā. Nekādu problēmu! Pēc tam izrādīsies, ka pie Vasila gadu gaitā ir ciemojušies ļoti daudzi apmaiņas programmu studenti no dažādām pasaules valstīm, ieskaitot pat no Latvijas deviņdesmito gadu sākumā. Viņš pats nāk no Maķedonijas, dzīvo Austrālijā jau vairāk nekā 20 gadus, ir precējies ar austrālieti, seši bērni un neskaitāmi mazbērni, un vienkārši ļoti sirsnīgs kungs! Tad nu lūk, viņš mani sagaida kā sen neredzētu paziņu, un ceļā uz mājām Sidnejas klusajā rajonā piedāvā izmest nelielu loku, un kaut ko jau parādīt no Sidnejas skaistuma. Nevaru atteikt!

Izmantoju iespēju uztaisīt selfiju ar slaveno Sidnejas operu fonā, lai gan galva klanās, raibs metas gar acīm no pārguruma, bet te ir tik skaisti! Gluži kā milzīgs kūrorts - vasara, +30 grādi, skaidras debesis un saulīte - man nez kāpēc uzreiz gribas vilkt paralēles ar Dubaiju. Pirmais apskates posms ir minimāls, jo viņam ir jāsteidzas uz darbu, bet man - uz čučumuižu. Duša un mīksta gulta! Atlūstu uz vismaz stundām 5 un tad kaut kur tālu fonā dzirdu, ka grab modinātājs - jāpieceļas un šodien vēl kaut kas labs jāizdara, izgulēšos Melburnā.

Šodien (te ir 9 stundu starpība ar Latviju, laiks uz priekšu) plānojam aiziet uz Sidnejas šaha klubu, kur norisināsies kaut kādi lieli komandu mači pie 50 galdiņiem - es būšu tas lielais guru, kurš ar viedu ģīmi pasekos visiem līdzi, un varbūt pateiks kādu padomu. Gluži kā Joda. Pēc tam mani Vasils ir uzaicinājis vakariņās pie viena no viņa bērniem tepat Sidnejā. Savukārt rīt viņš mani ir pieteicies pats aizvest uz Blue Mountains, un visu izrādīt! Ceturtdiena tad paliks pašas Sidnejas apskatei - es jau esmu nolūkojis, ko noteikti gribu izdarīt, bet vai uzspēšu visu - nezinu. :) Piektdien es lidoju uz Melburnu.




2 komentāri:

  1. Tas ir forši, ka tev ir tāds labs cilvēks uz vietas, kas visu parāda un laipni uzņem. Zilajos kalnos obligāti nobrauc ar vagoniņu lejā pa vēsturisko un stāvi ogļraču sliežu ceļu un izbrauc ar gaisa vagoniņiem - tas ir super! Sidnejā pašā vērts izstaigāt parku aiz operas, tīri īpatnējās augu valsts dēļ. Forši ir uzbraukt lielajā tornī un centrā ir foršs akvārijs ar caurspīdīgu tuneli virs galvas. Ja ir laiks, ir vērts izbraukt ar kuğīti, galīgi nav dārgi, un var labi sabildēt operu :) nu tas tā, no manas puses, gaidām ko interesantu atklāsi tu :)

    AtbildētDzēst